Alepo. Mosula. Kā pasargāt atbrīvotos no atbrīvotājiem?

 

Vēl nesen pasaules un Latvijas masu mediju uzmanības centrā bija notikumi Sīrijas pilsētā Alepo, kurā armija ar Krievijas bruņoto spēku atbalstu centās atkarot opozīcijas pārvaldītos pilsētas rajonus.

Šobrīd Sīrijas lielākā pilsēta, kurā opozīcijas kaujinieki bija saimniekojuši kopš 2012. gada, atkal ir valdības kontrolē, taču atgriešanās pie normālas dzīves nebūs viegla.

Aviācijas uzlidojumos un artilērijas apšaudēs ir sagrauti dzīvojamie nami, skolas un slimnīcas. Daļēji izpostīta pilsētas komunālā infrastruktūra, bojātas komunikāciju sistēmas. Alepo konflikta laikā bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits joprojām nav precīzi zināms. Visticamāk to skaits būs mērāms tūkstošos savukārt kopējais upuru skaits Sīrijas pilsoņkarā atbilstoši Eiropas Parlamenta rezolūcijai par stāvokli Sīrijā jau ir pārsniedzis 400 000 cilvēku. 

Ir skaidrs, ka Alepo un Sīrijai būs nepieciešama starptautiska palīdzība kara postījumu novēršanai un ekonomikas atjaunošanai, tomēr vispirms būtu jānonāk pie nacionālā izlīguma un jāizbeidz pilsoņkarš. Liela nozīme šo procesu sekmēšanā būs gan Sīrijas kaimiņvalstīm, gan ANO, gan, protams, ES, ASV un Krievijai. Arī Latvija kā ES dalībvalsts var ieguldīt savu artavu starptautiskajā diplomātijā, cenšoties panākt ātrāku situācijas stabilizāciju. Tas būtu arī pašas Latvijas interesēs.

Miljoniem Tuvo Austrumu bēgļu no pilsoņkaru plosītās Sīrijas un Irākas jau ir sasnieguši ES. Pirmās bēgļu ģimenes uzņēmusi arī Latvija. Bēgļu skaits, diemžēl, var pieaugt ar katru atkaroto teritoriju no “Daesh” un “Al Nusra” vai kāda cita kaujinieku grupējuma. 

Vardarbīgo un asiņaino Alepo atbrīvošanu ANO jau ir raksturojusi kā milzīgu humānu katastrofu. Tās pārstāvji norādījuši, ka Sīrijas valdības un tās sabiedroto karavīri vainojami arī civiliedzīvotāju, tostarp sieviešu un bērnu nogalināšanā. Līdzīga situācija jau ilgus gadus ir arī Irākā pēc sabiedroto karspēka izvešanas.

Kādi būtu problēmas risinājumi? Efektīvāka un enerģiskāka starptautisko organizāciju iesaistīšanās novērotāju un vidutāju lomā. Pārdomātas, civiliedzīvotājus un pilsētu infrastruktūru saudzējošas militārās darbības. Pilnīga mierīgo iedzīvotāju reabilitācija nemierniekiem atkarotajās teritorijās Sīrijā un Irākā. Rīkoties vajadzētu ātri, jo Alepo piedzīvotā humānā krīze jau drīzumā var tikt pārspēta Irākas otrā lielākajā pilsētā Mosulā.

Uzbrukumu “Daesh” nozīmīgākajam atbalsta punktam – pilsētai, kas ir izaugusi uz astoņtūkstoš gadus vecās Ninīves drupām un ir viens no svarīgākajiem Irākas reģionālajiem centriem – Mosulai Irākas valdības spēki un tās sabiedrotie militārie grupējumi sāka 17. oktobrī.Ja vēl pirms 10 gadiem Mosulā, kas ir visapdzīvotākā no “Daesh” kontrolētajām pilsētām, dzīvoja gandrīz divi miljoni cilvēku, tad pēdējos gados iedzīvotāju skaits ir samazinājies, daudziem dodoties bēgļu gaitās. Precīzas ziņas par to, cik daudz iedzīvotāju pašlaik uzturas pilsētā, ir grūti iegūt. 

Informācijas kanāls Al Jazeera gan savulaik lēsa, ka, sākoties Mosulas atbrīvošanas operācijai, tajā uzturējās aptuveni miljons iedzīvotāju. Uzskata, ka aptuveni 100 000 cilvēku pēdējo divu mēnešu laikā to ir pametuši, tomēr pietiekami daudz ir arī tur palikušo, tāpēc neprecīzas un nepārdomātas atbrīvošanas operācijas var novest pie milzīgas humānas katastrofas.

Jāuzsver būtu arī tas, ka Mosulas iedzīvotāji “Daesh” pašpasludinātajām kalifātam kalpo kā savdabīgs dzīvais vairogs, kas apgrūtina pret teroristiem vērsto karadarbību, padarot problemātisku, piemēram, aviācijas vai artilērijas izmantošanu. Šī iemesla dēļ islāma kaujinieki dara visu, lai civiliedzīvotāji “Daesh” kontrolētās teritorijas nepamestu, paliekot par karadarbības ķīlniekiem paši savās mājās.

Mosulas un citu “Daesh” kontrolēto reģionu civiliedzīvotājus no dzimto vietu pamešanas un došanās bēgļu gaitās attur arī tas, ka citur Irākā viņus neviens ar atplestām rokām negaida. Daudzi savas dzimtās vietas baidās pamest, jo nav pārliecināti, vai pret viņiem nevērsīsies oficiālo varasiestāžu represijas. Bailes no varasiestādēm ir daudziem ar “Daesh” pat nesaistītiem cilvēkiem, un diemžēl jāatzīst, ka nav dūmu bez uguns.

Piemēram, nesen publicētajā Amnesty International ziņojumā norādīts, ka nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos patvaļīgi aizturot, spīdzinot un nogalinot civiliedzīvotājus, ir vainojami arī Irākas armijas un tās sabiedroto grupējumu pārstāvji, kā arī valsts amatpersonas.

Ziņojums, kas tapis iztaujājot vairāk nekā 470 cilvēkus, atklāj to, ka daudzi irākieši bēgot no “Daesh” tirānijas un kara šausmām saskārušies ar brutālu Irākas valdību atbalstošo kaujinieku vardarbību. Nereti ir gadījumi, kad bez tiesas un izmeklēšanas cilvēkiem tiek izpildīti nāvessodi.

Amnesty International min kādu šokējošu piemēru, kad šī gada pavasarī bez tiesas lēmuma nāvessods nošaujot izpildīts divpadsmit viena klana vīriešiem un četriem zēniem, kas kopā ar sieviešu un bērnu grupu bija izkļuvuši no “Daesh” kontrolētas teritorijas ziemeļos no Fallūdžas. Bēgļu grupa, meklējot glābiņu un atbalstu, bija padevusies Irākas armijas un policijas formās tērptiem cilvēkiem. Dažas dienas pirms tam saņemti gūstā un pēc tam pazuduši vēl vismaz 73 šī paša klana vīrieši.

Amnesty International ziņojums atklāj, ka visi no pašpasludinātā kalifāta teritorijām bēgošie vīrieši vecumā no 15 līdz 65 gadiem tiek pārbaudīti, lai noteiktu vai tie nav sadarbojušies ar “Daesh”. Pārbaudes process diemžēl ir “necaurspīdīgs” un nereti arī kļūdains. Ir gadījumi, kad cilvēki nedēļām un pat mēnešiem ilgi, ir turēti apcietinājumā bez iespējām sazināties ar ārpasauli un pat aizstāvēt sevi tiesā. Daudzi no ieslodzītajiem pakļauti arī spīdzināšanai.

Jāatgādina, ka “Daesh” kontrolē ir galvenokārt sunnītu apdzīvotās Irākas un Sīrijas teritorijas, savukārt cīņā pret to kopā ar Irākas valdību ir iesaistījušies arī kurdu autonomijas militārie spēki un šiītu zemessardzes vienības Hashd al-Shaabi. 

Ņemot vērā saspringtās attiecības starp šiītiem un sunnītiem ne visur Irākā Hashd al-Shaabi kaujinieki, kas pilda arī policijas funkcijas, tiek uztverti kā atbrīvotāji un aizstāvji. Šiītu zemessardze savukārt ar aizdomām raugās uz sunnītiem, kuru vidū ir arī “Daesh” atbalstītāji.

Pēdējos gados pastrādātās abpusējās zvērības ir uzkurinājušas reliģisko neiecietību starp divu islāma atzaru atbalstītājiem, savukārt kaujā par “Daesh” nozīmīgāko aizsardzības bastionu – Mosulu tās var sasniegt kulmināciju.

Irākas izlūkdienesti uzskata, ka pilsētā ir 5000 līdz 6000 “Daesh” kaujinieku. Irākas valdības un tās sabiedroto militāro grupējumu rīcībā ap 100 000 karavīru. Kaujas likteni eksperti uzskata par izlemtu norādot, ka pilsētas atkarošana ir vien laika un taktikas jautājums.

Tomēr svarīgi ir ne vien atkarot Mosulu, bet arī izdarīt to tādā veidā, lai civiliedzīvotāju upuri un infrastruktūras postījumi būtu minimāli. Pretējā gadījumā Eiropas valstis, to skaitā arī Latviju, pārpludinās jauni bēgļi daudzi no kuriem būs pieredzējuši gan “Daesh” tirāniju, gan savas pilsētas sagraušanu, gan atbrīvotāju brutalitāti un vienaldzību.

Vīlušies savā valstī un starptautiskajā sabiedrībā, kuras mēģinājumi atjaunot Irākā kārtību un stabilitāti, līdz šim nav bijuši pārāk sekmīgi, šie cilvēki mierinājumu varētu meklēt radikālāko islāma organizāciju idejās, paplašinot to kaujinieku rindas. Lai tas nenotiktu, starptautiskajai sabiedrībai jau pašlaik vajadzētu skaidru un pārliecinošu plānu, kas sniegtu atbildes uz svarīgākajiem ar Mosulas atbrīvošanu saistītajiem jautājumiem.

Viens no tiem – kā pasargāt atbrīvotos no atbrīvotājiem? Pilsētā ir milzums civiliedzīvotāju, kas ar “Daesh” nekādi nav saistīti, un tam pat nesimpatizē. Otrs, kā iesaistīt Mosulas iedzīvotājus valsts un pilsētas pārvaldē, lai viņiem nerastos sajūta, ka ir no varas atstumti svešu lēmumu pildītāji.

Pašreizējā notikumu virzība nevieš pārliecību, ka par šiem jautājumiem ir pietiekami labi padomāts. Līdz izšķirošajām cīņām pret “Daesh” ir pavisam maz laika, tāpēc starptautiskajai sabiedrībai, apspriežoties par to kā novērst humāno krīzi Alepo, nebūtu jāaizmirst par vēl vienas – Mosulas krīzes tuvumu.

Savu redzējumu un līdzdalību tās risinājumā, nepieciešamības gadījumā nosūtot uz reģionu starptautiskos novērotājus, kuru mērķis būtu uzraudzīt, kā šajā valstī tiek ievērotas cilvēktiesības, vajadzētu piedāvāt arī Latvijai. 


RAKSTIET ATBILDI VAI KOMENTĀRU