Lai glābtu Mosulu, apbruņojiet Sunnītus

       VAŠINGTONA - Irākas premjerministrs, Haider al-Abadi, ir teicis, ka līdz gada beigām Mosula, Irākas otrā lielākā pilsēta, tiks atbrīvots no Islāma valsts kontroles. Ir pagājuši divi gadi, lai Abadi kungs, šiītu musulmanis, atjaunotu Irākas armiju ar starptautiskā koalīcijas atbalstu. Diemžēl institūcija joprojām nespēj atbrīvojot Mosulu pati, liekot Abadi kungam paļauties uz šiītu kaujiniekiem – no kuriem daudzi kalpo kā Irānas pilnvarnieki Irākā –  ka tie īstenos karu.

        Tikmēr Sunnītu arābus – tā Irākas daļa, kurai būtu jāpiešķir nozīmīga loma, atbrīvojot savus apgabalus – Bagdādes valdība ir ‘pastūmusi malā’.

        Sunnītu kopienas atstumšana ir bijusi ierasta tēma kopš 2003. gada. Bijušā premjerministra Nuri Kamal al-Maliki sunnītu politiskā atstumšana palīdzēja veicināt Islāma valsts izaugsmi. Tagad ir jauns prejerministrs, taču tā pati postošā politika. Kā atzina Parlamenta spīkeris, sunnītu arābs – durvis sunnītu uz pievienošanos cīņai arābiem ir slēgtas.

        Tā ir kļūda, kuru Vašingtonai steidzami ir jāizlabo. Ja sunnītiem liegs atbrīvot Mosulu, tas destabilizēs Irāku tuvākajā nākotnē.

        Sunnītiem ir vēlme un iespējas cīnīties, taču viņiem trūkst atbalsts. Aptuveni 20 jūdzes uz ziemeļaustrumiem no Mosulas, nepilnu 2,000 sunnītu arābu cilšu kaujiniekiem, sastrādājoties ar vietējiem politiskajiem līderiem, notiek apmācības. Kaujinieki ir no Mosulas un tuvākajām apkārtnes pilsētām; viņi ir gatavi un spējīgi cīnīties pret Islāma valsti, lai atgūtu savas mājas, aizsargātu savus kaimiņus un radiniekus, un aizstāvēt pilsētas infrastruktūru, kas būs nepieciešama, lai atjaunotu ekonomiku. Diemžēl Bagdāde šiem drosmīgajiem Irākas iedzīvotājiem nesniedz nepieciešamo gaisa atbalstu vai militāro aprīkojumu.

        Iepriekšējās cīņās, lai atbrīvotu sunnītu pilsētas no Islāma valsts, Irākas centrālā valdība ir ievērojusi vienu no divām stratēģijām. Tikritā, valdība izvietoja šiītu kaujiniekus, lai palīdzētu armijas spēkiem. Tas izraisīja laupīšanu un masveida slepkavības. Citās pilsētās, piemēram, Ramadi, valdība izvēlējās galvenokārt paļauties uz gaisa bombardēšanu. Kaur arī tas aizkavēja zemessargus veikt kara noziegumus, rezultāti bija vēl katastrofalāki: saskaņā ar vietējām amatpersonām, gandrīz 80 procenti pilsētas tika iznīcinātas.

        Mosula ir lielākā pilsēta, kuru Islāma valsts ir sagūstījusi, un tā ir pārsvarā sunnītu pilsēta. Vienīgais veids, kā atbrīvot pilsētu un samazināt asins izliešanu, ir iesaistīt vietējos iedzīvotājus. Šiītu kaujinieku iestaistīšana Mosulā varētu izraisīt milzīgu pretreakciju no vietējiem iedzīvotājiem. Daži pat pievienotos Islāma valstij, jo, salīdzinot ar šiītu kaujiniekiem, uztvertu ekstrēmistu grupu kā mazāko ļaunumu.

        Simtiem gadu, sunnītu arābu ciltis ir dominējušas rietumu daļā no Bagdādes līdz Jordānijas un Sīrijas robežai. Mana cilts, Zobaa, ir tikai viena no daudzajām ciltīm šajā apgabalā. Atšķirībā no Irākas armijas, kurā dominē šiītu arābi, kuri nāk vairāk no Irākas dienvidu provinces, šīs sunnītu arābu ciltis ir pilnībā apņēmušās pašas aizstāvēt savas teritorijas.

        Šie godājamie vīri jau iepriekš ir riskējuši ar savu dzīvību karā pret ekstrēmistiem. No 2006. līdz 2008. gadam, sunnītu arābi Irākā cīnījās un sakāva Al Qaeda ar kustības palīdzību, kas pazīstama kā Anbaras Atmoda, kuru vadīja vietējo cilšu līderi un strādāja, apvienojoties ar amerikāņu spēkiem. Atmoda, lai stabilizētu Irāku, kļuva tik būtiska, ka Džordžs Bušs apmeklēja Anbaras provinci, lai izteiktu savu pateicību.

        Atmoda bija vissvarīgākais faktors, kas 2007. gadā veicināja vardarbības samazināšanos un Irākas Al Qaeda teritorijas samazināšanos. Patriotiskās Irākas ciltis, nevis korumpēta valdība, izglāba Irāku no sabrukuma. Tomēr, šo stabilitāti un upurēšanos iznīcināja Maliki kunga sektantiskā valdība. 

        Cilšu cīnītāji ir gatavi un spējīgi vēlreiz uzvarēt ekstrēmistus un aizsargāt savu teritoriju. Līderiem no sunnītu kopienas ir notikušas neskaitāmas tikšanās Bagdādē un Erbīlā. Mēs nepārtraukti esam izteikuši savas bažas ASV amatpersonām par valdības atbalstītajiem šiītu kaujiniekiem un to lomu militārajā kampaņā pret Islāma valsti.

        ASV vajadzētu pārtraukt atbalsta sniegšanu, ja šie kaujinieki piedalīties notiekošajā Mosulas darbībā. Tā vietā Vašingtonai vajadzētu apbruņot sunnītu ciltis no Anbars un Ninivi provinces. Šie spēki, tajā skaitā tie 2000, kuri atrodas netālu no Mosulas, var cīnīties kopā ar kādu no izvēlētajām Irākas armijas vienībāms, piemēram, Ninivi operāciju pavēlniecību, Irākas pretterorisma vienību un Devīto bruņoto nodaļu.

        Diemžēl, ASV amatpersonas ir novērsušās no mums, uzstājot, ka mēs varam piedalīties mūsu apgabalu atbrīvošanā tikai tad, ja Bagdādes centrālā valdība to apstiprina. Tas liek vilties un neveicina produktivitāti. Tieši cilšu iedzovotājiem ir nepieciešamās vietējās zināšanas,  ne tikai par reljefu, bet arī par tās iedzīvotājiem, no kuriem daudzi ir viņu radinieki. Sunnītu civiliedzīvotāji uzticēsies ciltīm, ka tās viņus aizsargās aizsargās.

        Taču Abadi kungs, tāpat kā Maliki kungs, baidās, ka sunnītu ciltis apdraudēs šiītu vadīto kārtību Bagdādē. Šīs bailes, Irānas un Irākas šiītu sabiedroto veicinātas, ir nevietā. Sunnītu Atmodas spēki nekad neizvērsās šiītu apdzīvotajā teritorijā vai vietās, kur neatradās Irākas Al Qaeda. Turklāt, ieroču liegšana sunnītu ciltīm, nepadara valdību drošāku. Ja 2014. gadā ciltis būtu bijušas apbruņotas un valdības atbalstītas, Islāma valsts nebūtu sagūstijusi tik daudz Irākas teritorijas.

        Mosulas atbrīvošanas būs sarežģīta un dārga. Taču tā var būt daudz vieglāka, ja pilsētas iedzīvotāji atbalstīs, nevis baidīsies no tās atbrīvotājiem.

 


RAKSTIET ATBILDI VAI KOMENTĀRU